Meklēšana-Arhivēšana-Verifikācija. Interneta satura arhivēšana un arhivētas informācijas atgūšana tiešsaistē

Šī semināra mērķis ir iepazīstināt dalībniekus ar metodēm, rīkiem un ieteikumiem, lai atrastu vēsturisku un “pazudušu” informāciju no mājaslapām un lai arhivētu un saglabātu mājaslapu kopijas. Arhivēšana ļauj uz mājaslapām atsaukties nākotnē un izmantot kā pierādījumus tam, ka kaut kas eksistēja tiešsaistē.

Semināra moduļi

Sākums (10 minūtes)

Vadlīnijas

• Piesaisti uzmanību, uzdodot jautājumu vai sniedzot komentāru par kādu būtisku tēmu, attēlu, utt.

• Iepazīstini ar sevi un semināra mērķiem.

• Vēlams: iepazīstini ar semināra materiālu avotu (Tactical Tech).

• Izklāsti semināra programmu.

• Vienojieties par semināra noteikumiem: kā sagaidi, ka dalībnieki rīkosies un reaģēs; cieņa vienam pret otru utt. Atkarībā no tā, cik daudz laika pavadīsi ar grupu - ja vadi garākas apmācības (viena vai vairākas dienas ar to pašu grupu), apsver kopā ar dalībniekiem izveidot kopējus iekšējās kārtības noteikumus vai dalītu vienošanos (padomi atrodami Tactical Tech dzimtes un tehnoloģiju rokasgrāmatā “Kopējās vienošanās” sadaļā).

Vadlīnijas

• Lūdz dalībniekiem īsi iepazīstināt ar sevi: uzdod viņiem pāris jautājumus par to, kas viņi ir, par viņu darbu, ko viņi sagaida no darbnīcas, utt.

Kā alternatīvu varat izvēlēties kādu ātro spēli, kas mudina dalībniekus būt radošiem un uzzīmēt atbildes vai idejas uz virtuālas tāfeles. Ja darbnīca notiek klātienē, var piecelties kājās un izkustēties. Iedvesmai var paskatīties “Ledlaužu” sadaļā “Izgaismojot neredzamo” semināra vadītāju rokasgrāmatā.

Ievads interneta satura arhivēšanā (20 min)

Vadlīnijas

• Novadi īsu prezentāciju, kāpēc interneta arhivēšanas tehnikas un rīki ir svarīgi. Kamēr stāsti, vari lūgt dalībniekus padomāt par saistošiem piemēriem. .

Ieteicamais izklāsts:

• Dažkārt, kad vēlies verificēt informāciju internetā, nonāksi situācijā, kurā atrodi dažādas novecojušas saites vai mājaslapas, kas vairs nav pieejamas.

• Citreiz sastapsies ar mājaslapām, kurās atrodamā informācija būtu noderīga citam stāstam, bet to sapratīsi tikai vēlāk.

Kad mēģināsi atkal ieiet mājaslapā, lai uz to atsauktos, iespējams, atklāsies, ka tā vairs neeksistē. Iespējams, konkrētā mājaslapa, ko atceries, ir izņemta vai informācija, kas tev nepieciešama, vairs nav pieejama un tā ir aizstāta ar jaunu saturu.

Ļoti iespējams, ka izpētes vai izmeklēšanas darbā sastapies ar visiem šiem izaicinājumiem.

Vadlīnijas

• Pastāsti par gadījumu, kad noderīga, publiski pieejama informācija tika izņemta no kādas mājaslapas un to bija iespējams atgūt, izmantojot tādus tiešsaistes arhīvus kā Interneta arhīva “Wayback Machine” vai “Archive Today”.

Ieteicamais situācijas piemērs un izklāsts (vairāk informācijas pieejams “Mājaslapu informācijas atgūšana un arhivēšana” rokasgrāmatā):

• Piemēram, varam apskatīt gadījumu, kurā Facebook ir dzēsis lapas ar informāciju, kā platformu izmantojuši politiķi un kustības, lai ar politiskām kampaņām masveidā sasniegtu un ietekmētu cilvēkus.

• Šī lapa bija pieejama šeit: : https://www.facebook.com/business/success/categories/government-politics. Links strādāja līdz brīdim, kad pēkšņi, tas vairs nestrādāja.

• Facebook izņēma lapu no sava panākumu stāstu lapas, kad 2018.gada sākumā, kad izcēlās skandāls par “Cambridge Analytica” datu vākšanas praksi. Skandāls piesaistīja daudz uzmanības faktam, kā Facebook ļauj trešajām pusēm piekļūt viņu lietotāju bāzei un šo informāciju izmantot komerciāliem, un politiskiem mērķiem. Ar Interneta arhīva Wayback Machinepalīdzību ir iespējams piekļūt arhivētam sarakstam ar politiskiem projektiem, ko Facebook kādreiz promotēja zem nu vairs neeksistējošās “Valdības un politika” sadaļas viņu “Veiksmes stāstu” lapā (https://www.facebook.com/business/success).

• Meklējot "https://www.facebook.com/business/success/categories/government-politics" “Wayback Machine” var redzēt, ka “Valdības un politika” sadaļas vēl bija atrodamas tiešsaistē 2017.gadā, jo ir saglabātas Interneta arhīvāšeit.

RESURSI:

• "Facebook" klusībā noslēpa mājaslapas, kurās lielījās ar savām spējām ietekmēt vēlēšanas", autors Sam Biddle, The Intercept, 2018.gada 14.martā.

• "Mājaslapu informācijas atgūšana un arhivēšana", ceļvedis "Atklājot neredzamo:mapes", Tactical Tech.

Vadlīnijas

• Sadali dalībniekus 3 - 5 cilvēku grupās un lūdz, lai viņi apspriež:
• 1. kā viņi var darbā izmantot interneta satura arhivēšanas rīkus un
• 2. kurās situācijās tos izmantot.

Ierosini, lai katra grupa nozīmē rakstvedi, kurš pieraksta atbildes.

Apkopo un dalies ar galvenajām atziņām uz dalītas tāfeles (tiešsaistē) vai uz liela pāršķirama papīra bloka (klātienē).

Meklēt un atgūt saturu no interneta arhīviem (50 minūtes)

Vadlīnijas

Novadi īsu prezentāciju ar demonstrāciju tiešsaistē vai ar slaidiem par diviem galvenajiem interneta vietņu arhivēšanas rīkiem/platformām, ko var izmantot, lai atrastu un atgūtu pagātnes versijas mājaslapām un citam saturam internetā:

• “Wayback Machine”
• “Archive Today”

The Wayback Machine: https://web.archive.org/

Lietas, ko uzsvērt::

• Pastāsti, kas ir “Wayback Machine” un sniedz īsu ievadu par organizāciju “Interneta arhīvs”, kas to uztur, un tās misiju. organisation the Internet Archive and its mission.

• Īsi paskaidro divas galvenās “Wayback Machine” funkcijas:

1. lietotāji var meklēt un atgūt saglabātu pagātnes saturu no mājaslapām un
2. lietotāji var iekš “Wayback Machine” manuāli arhivēt mājaslapas (vairāk informācijas par to, kā saglabāt mājaslapas nākamajā sadaļā).

• Demonstrē - vēlams tiešsaistē - kā iekš “Wayback Machine” meklēt un atgūt laika joslas no kādreizējām mājaslapu versijām. .

• Paskaidro, ko kalendāru un laika joslu arhivētos mājaslapas rezultātos simbolizē iekrāsotie punkti (piemēram, zaļi un zili punktiņi attiecas uz veiksmīgiem automatizētiem mēģinājumiem arhivēt un uz arhivālā materiālā pieejamību; sarkanā krāsa nozīmē, ka arhivēšanas mēģinājums neizdevās.)

• Paskaidro, kā tehniski strādā “Wayback Machine” interneta meklēšanas un arhivēšanas process:

  • kā viņi izmanto automātiskas satura rāpuļprogrammas lai izlemtu, kuras mājaslapas un to sadaļas apmeklēt un saglabāt, un cik bieži to darīt (vairāk tehniskās informācijas par to šeit un šeit),
  • ierobežojumus, ar ko sastopas “Wayback Machine” (piemēram, tas nevar pilnvērtīgi saglabāt lapas, iekļaujot interaktīvas funkcijas un kustīgus attēlus, mājaslapu īpašnieki var lūgt, lai saturu izņem, utt., vairāk par šo “Atklājot neredzamo” mācību mapes arhivēšanas rokasgrāmatā, sadaļā “Wayback Machine” ierobežojumi” šeit).

• Izmanto iespēju, lai pieminētu un paskaidrotu, kā izmantot tādas komandas kā kā “robots.txt” un "Sitemap.xml" un kā tie var būt noderīgi pētniekiem un izmeklētājiem. Piemini, ka “robots.txt” ir fails, kas sēž mājaslapā un atzīmē daļas no lapas, kurām ļaut vai neļaut piekļuvi rāpuļprogrammām. Piemērs šeit.

• Piemini, ka lietotāji var izveidot un izmantot bezmaksas profilu Interneta arhīvam un “Wayback Machine”, kam ir noteiktas priekšrocības, kad saglabā mājaslapas (vairāk par šo nākamajā sadaļā).

• Uzsver, ka atgūt saglabātus vēsturiskus mājaslapu datus un arhivēt mājaslapas ar “Wayback Machine” var palīdzēt izmeklēšanas darbā un nodrošināt vieglu veidu, kā atsaukties uz pētniecības darbu un to savienot ar pagātnes saturu. - Brīdini dalībniekus, ka viņiem tik un tā vajadzētu lejupielādēt un saglabāt šādus pierādījumus vairākās vietās. Jāņem vērā, ka vienmēr pastāv risks, ka arhivētais saturs var tikt izņemts, ja mājaslapas īpašnieki pārliecina Interneta arhīvu.

• Piebilsti, ka izmantot Interneta arhīva bezmaksas pakalpojumus un “Wayback Machine” var pievienot neitralitātes un uzticamības elementu izmeklēšanas darbam. Šī ir neatkarīga un respektēta globāla platforma ar misiju saglabāt informāciju internetā.

Archive Today: https://archive.ph/

Lietas, ko uzsvērt:

• “Archive Today” izmanto citu mehānismu nekā “Wayback Machine”, lai veiktu mājaslapu momentuzņēmumus; tā arhivē, balstoties uz lietotāja pieprasījumu, kas nozīmē, ka tas notiek tikai manuāli.

• Tā aizsūta mājaslapai jūsu IP adresi, lai arhivētais materiāls būtu saistīts ar reģionu, kurā atrodas pieprasītājs, bet informāciju par arhivētāju nesaglabā.

• Tai labāk padodas noglabāt publiskas sociālo mediju lapas, jo tā nerespektē “robots.txt” (glabāšanas ierobežojumus, ko uzstādījuši lapu īpašnieki).

• Demonstrē - ideālā gadījumā tiešsaistē - kā meklēt un atgūt pieejamās pagātnes mājaslapu un to sadaļu versijas, ko ir saglabājuši “Archive Today” lietotāji (padomi šeit).

RESURSI:

• "Mājaslapu informācijas atgūšana un arhivēšana", no “Atklājot neredzamo” mācību mapes, Tactical Tech.

• "Wayback Machine, biežāk uzdotie jautājumi"; un “Interneta arhīvs, biežāk uzdotie jautājumi” - saraksts ar vērtīgiem padomiem, kā saglabāt informāciju un kā izmantot “Wayback Machine” un citur jau noarhivētu materiālu. Biežāk uzdotie jautājumi par attiecīgo likumdošanušeit.

• "Archive Today” biežāk uzdotie jautājumi" -saraksts ar vērtīgiem padomiem, kā saglabāt informāciju un kā izmantot jau “Archive Today” noarhivētu materiālu.

• "Padomi, kā izmantot Interneta arhīva “Wayback Machine” jūsu nākamajā izmeklēšanā", raksts, autors Mark Graham , Global Investigative Journalism Network (GIJN), 2021.gada 5.maijā.

Vadlīnijas

• Sadali dalībniekus grupās pa 3-5 cilvēkiem. Katrai grupai izsniedz izdrukātu materiālu (tas pieejams sadaļā “Resursi” zemāk) ar instrukcijām, kā atrast mājaslapu vai to sadaļas “Wayback Machine”.

• Dalībniekiem jāatgriežas laikā, lai atrastu pilnīgu vēsturisku uzņēmumu ar vienu vai vairākām mājaslapām.

• Piemērs varētu būt:

  • https://cambridgeanalytica.org/ no 2017. gada, dienā, kad tika uzņemti četri momentuzņēmumi.

• Tu (semināra vadītājs) šī gadījuma vietā vari izmantot kādu citu piemēru, ja “Wayback Machine” ir pieejami vēsturiskie dati izvēlētajā laika periodā.

RESURSI:

• Arhivētu lapu atgūšana - darba lapas paraugs: laika mašīna (Word fails)

Vadlīnijas

Sagatavo īsu prezentāciju un demonstrāciju tiešsaistē, iekļaujot:

padomus, lai atgūtu arhivētas tīmekļa lapas tieši no pārlūkprogrammas:

• “The Wayback Machine” ļauj pieprasīt mājaslapu un to sadaļu arhivētās versijas, neizmantojot pašas mājaslapas meklētāju. .

• Tā vietā vari meklēt no savas pārlūkprogrammas, izmantojot vairākas pareizi noformētas adreses, kā::

  • https://web.archive.org/*www.yoursite.com/* (unwww.yoursite.com/ vietā jāievieto tā vietne, ko vēlies sameklēt). Pārlūkprogramma parādīs to lapas versiju, kas ir visnesenāk arhivēta.

  • Atdali abas adreses ar zvaigznīti (*), lai redzētu kalendāra skatu mājaslapas arhīvā: https://web.archive.org/*/www.yoursite.com/

  • Pieliec zvaigznīti https://web.archive.org//www.yoursite.com/ , lai piekļūtu visiem arhīviem, kas ir pieejami zem tā domēna vēl bez sākuma lapas. Piemēram, meklējot https://web.archive.org/web//cambridgeanalytica.org/` atvērsies saraksts ar visām cambridgeanalytica.org lapām, ko noarhivējusi “Wayback Machine”.

Padomi par “robots.txt” failiem:

• Uzsver to, cik būtiski ir “robots.txt” faili arhivēšanas un izpētes procesā.

• Atgādini dalībniekiem, ka “robots.txt” ir fails, kas atrodas iekš mājaslapas un norāda uz daļām no lapas, kam vajadzētu ļaut vai neļaut piekļuvi rāpuļprogrammām. Ja mājaslapā ir “robots.txt”, to var apskatīt pievienojot “/robots.txt” tā domēnam vai apakšdomēnam. Piemēram: https://www.google.com/robots.txt

• Mājaslapas var izmantot šo failu, lai liegtu piekļuvi “Wayback Machine” rāpuļprogrammām, tādām meklētājprogrammām kā “Google” vai jebkuram citam indeksēšanas vai arhivēšanas pakalpojuma sniedzējam. Iemesli, kādēļ mājaslapu administratori, var izvēlēties lapā ievietot ierobežojošos “robots.txt” failus::

  • lai samazinātu izmaksas par pieslēgumu,

• lai atvieglotu pārslogotus serverus,

• pasargātu attēlus ar autortiesībām,

• lai nepabeigtas mājaslapas neparādītos meklēšanas rezultātos,

• lai noslēptu potenciāli jutīgu saturu.

• Kamēr Wayback Machine ne vienmēr pakļaujas šīm prasībām, ir daudz mājaslapu, kuras rāpuļprogrammas nav spējīgas arhivēt “robots.txt” dēļ. Šis varētu būt viens no iemesliem, kāpēc lietotāji nevar atrast arhīvus atsevišķām lapām, vai kādēļ viņi, iespējams, saskaras ar noteiktiem ierobežojumiem, mēģinot manuāli arhivēt atsevišķas mājaslapas.

• Ja, izmantojot “Wayback Machine”, lietotājam rodas problēmas piekļūt vai arhivēt dažas, bet ne visas tīmekļa lapas, var pārbaudīt tās “robots.txt” fails, lai paskatītos, vai noteiktas lapas sadaļas nav ieliktas kā “neatļautas”. "

Vadlīnijas

[10 minūtes] Laika joslas izveide

• Sadali dalībniekus nelielās grupās pa 3-5 un ierosini, lai katra grupa ieceļ rakstvedi un prezentētāju.

• Lūdz, lai katra grupa izvēlas mājaslapu, ko viņi labi zina (vai kas ir saistīta ar viņu darbu) un izveido laika joslu ar momentuzņēmumiem, kas parāda mājaslapas attīstību laika griezumā.

• Laika joslā vajadzētu būt minimums 4-5 momentuzņēmumiem.

• Katra grupa tad apspriež laika joslu, ko ir izveidojusi, un meklē interesantas pārmaiņas, ko lapa ir piedzīvojusi.

[5 minūtes] Atgādne / Dalīšanās ar lielo grupu

• Katra grupa prezentē savu laika joslu un atradumus (katrai grupai tiek dota 1 minūte).

Satura arhivēšana (40 minūtes)

Vadlīnijas

Novadi īsu prezentāciju un demonstrāciju, kurā:

• Parādi, kā arhivēt mājaslapas un to atsevišķās sadaļas, izmantojot “Wayback Machine” un “Archive Today”.

• Uzsver, kā interneta arhivēšana var palīdzēt saglabāt informāciju, ko var izmantot izmeklēšanā, vai nodrošināt pieejamību taviem projektiem.

• Izmanto dalītā ekrāna funkciju vai projektoru (ja klātienē), lai nodemonstrētu to, kā iespējams saglabāt mājaslapu.

“Wayback Machine” gadījumā:

• Sāc ar https://archive.org/web - "Saglabā lapu"

• Atgādini dalībniekiem par “robots.txt” lomu - ka tas var potenciāli ierobežot mājaslapas satura pilnīgu arhivēšanu

• Būtiski ir pastāstīt, ka, manuāli saglabājot mājaslapas, tiks saglabāta tikai lapa, ko iesniedzi (piemēram "http://www.yoursite.com/projects") nevis visas ārējās saites un tās mājaslapas saturs.

• Lai arhivētu veselu mājaslapu, izvēloties šo metodi, ir vai nu jāiesniedz katra lapas sadaļa atsevišķi, vai arī jāizveido bezmaksas profils Interneta arhīvā. Tas ļauj lietotājiem izmantot vairāk funkciju, piemēram, mājaslapas ārējo saišu saglabāšanu.

• Parādi, kā iespējams izveidot un izmantot bezmaksas “Wayback Machine” kontu un kādas tam ir priekšrocības: piemēram, reģistrēti lietotāji var saglabāt ārējās saites, arhivēt lielākas lapas vai saglabāt arhivētās lapas savā kontā, kas palīdz tās vieglāk uzglabāt un tām piekļūt pēc nepieciešamības.

• Norādi, ka var izmantot Google Sheets, lai masveidā arhivētu mājaslapu sadaļas gadījumā, ja mājaslapu nav automātiski apmeklējusi kāda no “Wayback Machine” rāpuļprogrammām vai ja noteiktu lapu kolekcija ir jāarhivē konkrētā datumā. Vairāk informācijas un instrukcijas pieejamas vairak informācijas un padomu šeit un šeit.

“Archive Today” gadījumā:

• Sāc ar https://archive.ph/ - "My url is alive and I want to archive its content."

• Izvēlies publisku mājaslapu vai publisku tvītu, kas iepriekš nav arhivēts un mēģini to sameklēt. Izmanto “Archive Today”, lai to arhivētu.

• Pēc arhivēšanas, vēlreiz ieliec tā URL meklētājā un to ielādē, lai demonstrētu rezultātus. .

Vadlīnijas

Novadi īsu prezentāciju par to, kādi ir “Wayback Machine” un “Archive Today” ierobežojumi un kādi ir plusi un mīnusi dažādām arhivēšanas metodēm.

Uzsver sekojošo::

• “Wayback Machine” nevar vienmēr pilnvērtīgi notvert un atgūt publiskus sociālo mediju ierakstus, interaktīvu saturu ar Flash vai JavaScript, kustīgus attēlus/video un citu līdzīgu saturu. Tādējādi, iespējams, nepieciešami citi risinājumi, lai šo saturu varētu saglabāt nākotnes vajadzībām, piemēram, ekrānšāviņi, regulāru bezsaistes mājaslapu kopiju veidošana.

• “Wayback Machine” automātiski arhivē mājaslapas, balstoties uz to novērtējumu un popularitāti. Šī ir automātiska funkcija un nav iespējams pieprasīt veselas mājaslapas arhivēšanu.

• “Archive Today” neizmanto automātiskās rāpuļprogrammas, lai saglabātu mājaslapas tā kā to dara “Wayback Machine”. Ar šo programmu katram tas jādara manuāli un ir jāpārliecinās, ka saites tiek saglabātas vēlākai piekļuvei un izmantošanai.

• Atgādini dalībniekiem, ka ir svarīgi nepaļauties vienīgi uz tiešsaistes arhīviem tā kā dažkārt mājaslapu īpašnieki var pieprasīt, lai arhivētās lapas tiek izņemtas. Datu dublēšana ir ārkārtīgi būtiska. Svarīgām lapām var saglabāt arī HTML vai PDF kopijas savās ierīcēs.

RESURSI:

• "Citi veidi, kā atgūt un arhivēt mājaslapas", sadaļa “Mājaslapu informācijas atgūšana un arhivēšana”, ceļvedis, "Atklājot neredzamo” mācību mape", Tactical Tech.

Vadlīnijas

• Lūdz, lai dalībnieki izveido paši savas laika kapsulas, izvēloties mājaslapas vai to sadaļas, ko vēlētos saglabāt nākotnei. Seko iepriekšējām norādēm, lai saturu noarhivētu ar “Wayback Machine” un “Archive Today”.

• Dalībnieki pievieno savas arhivētās saites kopējam dokumentam.

Vadlīnijas

• Sadali dalībniekus nelielās grupās ar 3-5 cilvēkiem.

• Lūdz, lai katra grupa atrod vēl citus veidus, kā atgūt un arhivēt tiešsaistes lapas, un tos pievieno dalītam dokumentam.

• Dokumentā būtu jābūt arī šīm darbībām:

• pārbaudīt kešatmiņas versijas mājaslapām,

• atrast citas platformas, kas glabā arhivētu saturu no tādiem avotiem kā sociālie mediji, tiešsaistes bibliotēkas, kartes, vai meklēt tematiskus arhīvus, kas glabā konfliktu dokumentāciju, cilvēktiesību pārkāpumus, dezinformācijas tīklus, utt.

• atrast citu informāciju, kas ir saglabāta Interneta arhīvā, un izdomāt, kā to var izmantot, lai izmeklētu dažādus tematus.

PIEZĪME: Šo vingrinājumu un padomus var pielāgot konkrētās grupas kontekstam un nepieciešamībām.

Drošība pirmajā vietā! (15 minūtes)

Vadlīnijas:

Novadi īsu prezentāciju par visbūtiskākajiem padomiem attiecībā uz drošību, kad veic izpētes darbu un arhivē interneta saturu. Ieteicamais plāns:

• Piekļuves reģistrs (access logs): kad novirzi arhīva pakalpojuma lapu uz mājaslapu, kas tevi interesē, tā lapu apmeklēs un saglabās tās kopiju. Kad tā veic šo darbību, mājaslapa, kas tiek arhivēta, automātiski pievienos ierakstu esošam “piekļuves reģistram”. Tajā ietverta informācija par to, kad un kādas IP adreses ir mājaslapu apmeklējušas. Lielākā daļa arhivēšanas pakalpojumu uztur piekļuves reģistrus.

• Uzmanīgs mājaslapas administrators vai automatizēts process var atklāt, ka daļu no viņu lapas ir noarhivējusi “Wayback Machine”. Tas var viņiem radīt aizdomas, ka kāds izmeklē kaut kādu daļu viņu satura vai kādu ar viņiem saistītu personu. Tas nenozīmē, ka viņi var izmeklēšanas darbu sasaistīt ar tevi, bet tas var viņiem likt aizdomāties, ka kaut kas tāds notiek.

• Piemēram, pieņemsim, ka tikai dažās IP adreses apskatīja arhivēto lapu tajā pašā dienā, kad tā tika pievienota “Wayback Machine”. Tādā gadījumā mājaslapas administratoram būtu viegli saprast, ka viņu darbību novēro no kaut kādas konkrētas vietas.

• Webcite, piemēram, reģistrē katra lietotāja datora operētājsistēmu un pārlūkprogrammu, kā arī domēna nosaukumu katra lietotāja interneta pakalpojuma sniedzējiem (Webcite” privātuma politika). “Archive Today” izmanto tavu IP adresi, lai apmeklētu tās lapas, ko lūdz viņiem noarhivēt.

• Strādājot ar arhivēšanas pakalpojumu sniedzējiem, ieteicams aktivizēt virtuālu privāto tīklu (VPN) vai izmantot “Tor” pārlūkprogrammu.

• Atsevišķi pakalpojumu sniedzēji pieprasa, ka lietotājs izveido profilu, izdomā lietotājvārdu, verificē e-pasta adresi, vai to savieno ar sociālo mediju profilu.

• Būtu ieteicams izveidot atsevišķus kontus, ko izmanto ar šādiem pakalpojumu sniedzējiem, lai internetā atdalītu savu izmeklēšanas darbu no sava privātā profila.

• Ir vērts apsvērt izveidot “identitāti” vienreizējai lietošanai, ko izmanto konkrēta izpētes darba ietvaros un to izmet reiz projekts ir beidzies. Piemēram, vari viegli izveidot relatīvi drošu e-pasta adresi konkrētajam projektam ar tutanota.de vai protonmail.com.

• Ieguldīt nedaudz laika pirms izmeklēšanas uzsākšanas, var palīdzēt ierobežot šādus riskus.

RESURSI:

• "“Drošība pirmajā vietā!”" ceļvedis, no “Atklājot neredzamo” mācību mapes, Tactical Tech.
• Tehnoloģija ir dumja: kā izvēlēties tehnoloģijas attālinātam darbam, sarakstījis Marek Tuszynski no Tactical Tech.

Noslēgums (10 minūtes)

Rīki/materiāli

• Dalīts zīmēšanas laukums / lapa / tāfele (tiešsaistē)
• Tāfele / pāršķirams papīra bloks, līmlapas, marķieri (klātienē)

Vadlīnijas

• Aicini dalībniekus izveidot līdzņemamu plakātu, kas balstās uz viņu atbildēm uz sekojošajiem jautājumiem, ko tad uzraksta uz dalītās tāfeles / laukuma zīmēšanai:

  • Kādas ir tavas galvenās atziņas no šīs dienas semināra?

• Dod dalībniekiem pāris minūtes uzrakstīt un/vai uzzīmēt viņu pārdomas un izlasīt to, ko ir uzrakstījuši citi.

Atgādne

• Pārlasi viņu ierakstus uz tāfeles un komentē dažus no tiem.

Rīki/materiāli: Papildu materiāli nav nepieciešami. Norādes

• Apkopo darbnīcā izdarīto un izrunāto.

• Novadi īsu darbnīcas novērtējuma sesiju. Aicini katru dalībnieku nosaukt:

  • vienu lietu, kas viņiem sesijā likās ļoti laba

    • vienu lietu, ko viņi nākamreiz uzlabotu.

• Iedrošini dalībniekus uzdot jautājumus un noslēdz darbnīcu ar dažiem padomiem.

• Ja nepieciešams, apmainaties ar kontaktiem un vienojaties, vai un kā paliksiet saziņā kā grupa.

Atsauces un tiesības

Šis saturs ir radītsTactical Tech “Atklājot neredzamo” projekta ietvaros un tas ir licencēts ar Creative Commons Attribution-ShareAlike 4.0 Starptautisko licenci

CC BY-SA 4.0

Šis avots ir daļa no Collaborative and Investigative Journalism Initiative (CIJI) ko līdzfinansē Eiropas Komisija pilotprojekta “Atbalsts pētnieciskajai žurnālistikai un mediju brīvībai ES” (DG CONNECT).

TTeksts atspoguļo autora viedokli un Komisija neatbild par tajā atrodamās informācijas tālāku izmantošanu.

Saziņai

Lūdzu, sazinaties ar “Atklājot neredzamo”, ja jums:

• ir jautājumi par semināra plānu vai vadīšanas ieteikumiem,

• jūs izmantojat šo plānu un vēlaties mums ieteikt, kā to varētu uzlabot,

• esat pielāgojis to specifiskam kontekstam un vēlaties dalīties ar iznākumu,

• gribat ieteikt papildus vingrinājumus, padomus vai piemērus, ar ko šo semināru varētu papildināt,

• vēlaties dalīties ar zināšanām un sadarboties ar mums jaunu semināru izveidē un testēšanā.

Saziņai: eti@tacticaltech.org (GPG Key / fingerprint: BD30 C622 D030 FCF1 38EC C26D DD04 627E 1411 0C02).

Credits and Licensing

CC BY-SA 4.0

Šis saturs ir radītsTactical Tech “Atklājot neredzamo” projekta ietvaros un tas ir licencēts ar Creative Commons Attribution-ShareAlike 4.0 Starptautisko licenci

• Semināra autori: A. Hayder, Laura Ranca, Wael Eskandar

• Norises dizains: A. Hayder

• Redaktūra un saturs: Christy Lange, Laura Ranca, Wael Eskandar

• Grafiskais dizains: Yiorgos Bagakis

• Mājaslapas izveidotāji: Laurent Dellere, Saqib Sohail

• Projekta vadība un uzraudzība: Christy Lange, Laura Ranca, Lieke Ploeger, Marek Tuszynski, Safa Ghnaim, Wael Eskandar

Šis avots ir daļa no Collaborative and Investigative Journalism Initiative (CIJI) ko līdzfinansē Eiropas Komisija pilotprojekta “Atbalsts pētnieciskajai žurnālistikai un mediju brīvībai ES” (DG CONNECT).

Teksts atspoguļo autora viedokli un Komisija neatbild par tajā atrodamās informācijas tālāku izmantošanu.